BALTIJAS VADOŠO IZSTĀŽU RĪKOTĀJS

BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle: „Esmu laimīgs cilvēks!”

“Es esmu laimīgs cilvēks, jo mans darbs ir arī mans hobijs. Ideālāk nevar būt. Nevajag domāt, ka darbs ir viegls, ir jārisina arī ļoti sarežģīti jautājumi, bet man patīk!” saka Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.



Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1, kas ir kļuvusi par nozīmīgāko izstāžu rīkotāju Baltijas valstīs un ar kuras projektiem rēķinās uzņēmēji visā pasaulē, viņš vada jau 21 gadu, bet dejotāju aprindās Viesturu Tīli pazīst kā TDA “Teiksma” tēti, jo no 1978. līdz 1998. gadam viņš ir bijis šī ansambļa vadītājs un horeogrāfs. 

TDA “Teiksma” šovasar svin savus 70 gadus, un Ķīpsalas hallē šī jubileja tiks atzīmēta ar diviem koncertiem – 17. jūnijā pulksten 20.00 gaidāma deju uzveduma “Brīdis pirms” pirmizrāde, kas skatītājus ievedīs noslēpumainajā aizkulišu pasaulē, ļaujot līdz ar dejotājiem izdzīvot ģenerālmēģinājumā valdošās emocijas, savukārt 18. jūnijā pulksten 17.00 notiks deju kolektīva 70 gadu jubilejas koncerts, kurā kopīgam deju solim pulcēsies visa turpat 350 dejotāju lielā “Teiksmas” ģimene.


Viestur, neuztraucies!
“Tautas dejās nonācu pavisam dīvaini,” saka Viesturs Tīle un izstāsta, ka, dzimis un uzaudzis Ventspils pusē, Popes mežos, viņš vairāk interesējies par matemātiku, bet tai vienīgajā reizē, kad ceturtajā klasē bija “kaut kas jādejo”, tas padevies ļoti grūti. Lai padziļināti apgūtu matemātiku, jaunietis pārcēlās uz galvaspilsētu, kur mācījās toreizējā Rīgas 2. internātskolā. Pēc tam studēja RTU Elektromehānikas fakultātē, kur apguva inženiera elektromehāniķa specialitāti. Dzīve iegrozījās tā, ka līdz pat 1989. gadam Viesturs Tīle bija matemātikas skolotājs Rīgas 3.vidusskolā. “Internātskolas laikā burtiski ar varu tiku piespiests dejot. Lai arī biju slaids puisis, sākumā šķita, ka pat ritmu nejūtu. Bet pusotra gada laikā es atvēros, taču, lai iedomātos, ka pats kādreiz vadīšu deju kolektīvu... Jā, tās visas ir baigās likumsakarības,” Viesturs Tīle aizdomājas un atminas, kā 1978. gada nogalē, jau strādājot par matemātikas skolotāju, atkal atgriezies dejas pasaulē. “Klasei uz Jauno gadu vajadzēja priekšnesumu, un es domāju: nu, ko es protu?! Tai skolā bija laba ritmikas bāze, tāpēc iedomājos uztaisīt Imanta Magones “Vēju stundā”. Visi bija sajūsmā. Meitenes pēc tam pie manis klāt: “Skolotāj, nākamgad ir Skolēnu dziesmu un deju svētki!” Līdz svētkiem bija atlicis vien pusgads, bet kolektīva ta nav. Tuvojās skolēnu brīvdienas, tāpēc joka pēc pateicu: “Ja varat savākties vismaz desmit puiši un 18 meitenes, tad 3. janvārī tiekamies sporta zālē.” Un nodomāju, ka gan jau tik daudz neatnāks, bet ar tiem, kuri atnāks, draudzīgi parunāsimies. Atnāca 20 puiši un 12 meitenes! Man bija šoks. Bet – bija jāsāk strādāt! Dabūju deju aprakstus, strādājām visu brīvlaiku, iemācījāmies latviešu, moldāvu, krievu, pat ukraiņu dejas. Kad sapratu, ka mums taču nav tērpu, gāju runāt ar direktoru, un viņš teica: “Viestur, neuztraucies, nauda būs.” Un – viss mums bija!” Viesturs Tīle atminas teju 40 gadus senus notikumus.

Tomēr vinnētāji

Pēc Rīgas Vagonu rūpnīcas kluba uzaicinājuma izveidot deju kopu, no kuras sākotnējā sastāva bija palicis vairs tikai viens dejotāju pāris, Viesturs Tīle izveidoja “Teiksmu”. Tās sastāvu veidoja Rīgas 3. vidusskolas kolektīva dejotāji. “Ar “Teiksmu” nostrādāju nepilnus 20 gadus, un 1989. gadā to atdevu kādreizējam Valsts deju ansambļa “Daile” mākslinieciskajam vadītājam un baletmeistaram Jānim Ērglim. Mani pierunāja vadīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejas Kultūras un sporta nodaļu. Izturēju konkursu, sāku strādāt, un abas nodarbes vairs nevarēju apvienot,” atminas Viesturs Tīle. Strādājot izpildkomitejā, 1994. gadā viņam piedāvāja noorganizēt tūrisma izstādi “Balttour”. “Uztaisīju un sajutu garšu!” viņš priecīgi stāsta, piebilstot, ka tūlīt pēc tam izveidoja savu kompāniju SIA “BT 1”, un pirmais patstāvīgais projekts bija izstāde “Māja. Dzīvoklis”. “Tā tas sākās un turpinās joprojām,” viņš ir gandarīts. Bet ne par biznesu ir mūsu saruna. Tā kā esam satikušies pirms “Teiksmas” jubilejas koncertiem, taujāju, kurā brīdī uzņēmējam radās vēlme un interese organizēt, atbalstīt un producēt ar kultūru saistītus projektus. Te jāatgādina, ka Viesturs Tīle jau 13 gadus rīko nu jau par tradīciju kļuvušos “Rīgas Ziemassvētku koncertus” Ķīpsalā, kā arī bijis tur iestudēto pasaulslaveno vērienīgo mūziklu “Mūzikas skaņas” (2005), “Vestsaidas stāsts” (2006, 2007) un “Les Misérables” (2009) producents. “BT 1 Music” rīko arī ikgadējo tautas deju koncertu “Tautas deju pērles Jūrmalā” un ir bijis producents Ķīpsalas hallē rīkotajam vērienīgajam dejas uzvedumam “Riga Magic Dance”, lielkoncertam “Svētki dejai”, horeogrāfa Jāņa Ērgļa jubilejas koncertam, Rīgas dejotāju svētkiem, deju lielkoncertam “Mugura lai nesaliecas!”, “Disko naktij”, kā arī zviedru pianista un šovbiznesa zvaigznes Roberta Velsa koncertiem. 

“Mūzika, dziesma, deja, kustība – tas viss manī ir iekšā, daudz dzīves gadu tam veltīts,” viņš saka, atklājot, ka liela daļa kompānijas BT 1 darbinieku ir bijušie un arī esošie “Teiksmas” dejotāji. “Viņiem jau arī interesē, lai pie mums, Ķīpsalā, būtu dziesmas un dejas. Lai arī šie kultūras projekti nav bizness un mūsu materiālo labklājību tie uz brīdi samazina, mēs tomēr esam vinnētāji – jo dodam savu artavu Latvijas kultūras attīstībā,” uzskata Viesturs Tīle.

Krīt uz atnācējiem

“Visdārgākais projekts bija mūzikls “Les Misérables” – tas izmaksāja miljonu eiro. Protams, tā nevar teikt, jo tur bija 300 000 ilgtermiņa ieguldījums, bet, jā, tas izmaksāja ļoti dārgi. 2008. gada sākumā atskanēja pirmie trauksmes zvani par tuvojošos ekonomisko krīzi, taču es jau biju aizdedzies par šo projektu un atpakaļceļa nebija.

Un, ja man prasa, vai ar “Les Misérables” ko nopelnījām, varu atklāt: neskaitot halles izmaksas, man bija mīnus 280 tūkstoši latu. Kā es tiku galā? Noskatījos visas desmit izrādes un par katru samaksāju 28 tūkstošus. Un viss bija štokos!”

viņš tagad par to pasmaida, paskaidrojot, ka tai laikā bija strauji ienākumi no izstādēm, tāpēc varēja atļauties tā riskēt. 

Viesturs Tīle atklāj, ka bijusi doma gan par Endrū Loida Vēbera rokoperas “Jēzus Kristus superzvaigzne” (Jesus Christ Superstar) iestudējumu, gan par “Operas spoku” (The Phantom of the Opera), gan par “Kaķiem” (Cats). “Nagi jau niez, bet es zinu, cik maksā uztaisīt pasaules līmeņa darbu profesionāli augstā līmenī. Tam vajadzīgi līdzatbalstītāji,” sapratis mūziklu producents. “Bet vai mūsu skatītājam tas ir vajadzīgs...” viņš aizdomājas un neslēpj, ka pēc milzīgā darba, kas ieguldīts mūziklu izveidē un šī žanra attīstībā Latvijā, tomēr palikusi kāda sāpe attiecībā pret mūsu publiku. “Paulam ir tāda dziesma (“Balta pūka”), kur ir teksts: “Visas meitas krīt uz atnācējiem / It kā šiem kas būtu citādāks...” Kad 2008. gadā “Skonto” hallē bija mūzikla “Operas spoks” iestudējums no Amerikas – šī kompānija gribēja, lai to producēju es, bet, noskatoties to ierakstā, atteicos, jo redzēju, ka tas ir pašdarbības līmenis, – cilvēki pirka biļetes par simt latiem un izrādes laikā gāja prom, bet te, Ķīpsalā, nevarēja atļauties samaksāt 15 latus par unikālu profesionālu darbu. Lūk, par to ir škrobe.” 

Taujāts par reāliem tuvākās nākotnes plāniem, Viesturs Tīle atzīst, ka varbūt varētu atjaunot “Vestsaidas stāstu”, bet... “tad man ir jāpelna daudz vairāk vai jāspēlē “Viking Lotto”. Viņš nosmej un tad pavisam nopietni saka: “Es jau nevaru domāt tikai par sevi, aiz šī biznesa stāv vidēji divsimt ģimenes. Arī zemes nodoklis šeit, Ķīpsalā, iet augšup milzīgiem tempiem. Amperāža ar jaunajiem elektrības tarifiem ir elle, jo mums ir nevienmērīga noslodze, dēļ vienas izstādes visu gadu ir jātur milzīgas jaudas. Par to mēs maksāsim ļoti dārgi, bet – tā jau ir cita saruna.”


Drusku par lielu
Lai redzētu, kas notiek ārpusē, Viesturam Tīlem ir abonements Latvijas Nacionālajā teātrī, viņš labprāt skatās arī Dailes teātra izrādes, vienīgi Jaunajā Rīgas teātrī esot pagrūti tikt pie biļetēm.
Taujāts, kādi ir bijuši spilgtākie iespaidi Nacionālajā teātrī, uzņēmējs pastāsta, ka viņam patika “Jūtu tektonika”, arī divdomīgā “Avantūrista grēksūdze”, tāpat par “Cilvēku, kas smejas” palicis labs iespaids. Bet “Žurkas ex Libris” bijusi lieliska atpūta. “Dailē biju uz “Frankenšteinu” – savdabīga izrāde, man patika, kā tā ir uztaisīta,” viņš paslavē izrādes radošo komandu. 

Ar ko vēl viņš aizraujas no darba brīvajos vakaros? Viesturs Tīle atzīstas:
“Es esmu tāds īpatnējs tips – tipiska pūce. Man patīk, kad visi ir prom, tad es varu strādāt ar cipariem. Dienā nesanāk, tad jārisina dažādi operatīvie jautājumi.”
Darbaholiķis? “Varētu tā teikt, bet man patīk mans darbs. Es nemaz nevarētu gurķoties pa māju,” viņš saka un izstāsta, ka, savulaik atnākot uz Rīgu, daudzus gadus mocījās ar dzīvesvietu, tāpēc arī privātā dzīve sagājusi grīstē. “Pirms nepilniem astoņiem gadiem uzbūvēju sev māju, taču – man drusku par lielu,” viņš nosaka. “Bet ir jau labi – aiz loga pastaigājas stirnas, garām paiet arī mežacūkas, kaimiņam pagalmā kurkst vardes, pagājušogad mājas pagalmā divreiz ieskrēja arī zaķi...”

Viesturs TĪLE
- Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs un īpašnieks (no 1994. gada), muzikālo projektu grupas “BT 1 Music” mūziklu un koncertu producents (no 2000. gada)
- TDA “Teiksma” tētis (to vadījis no 1978. līdz 1998. gadam)
- Dzimis 1953. gada 5. janvārī
- Izglītība: Rīgas Politehniskais institūts (inženieris enerģētiķis)
- Darba pieredze: Rīgas 3. vidusskola (elektrotehnikas un matemātikas skolotājs, direktora vietnieks, 1974–1989), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejas Kultūras un sporta nodaļas vadītājs (1989–1995), SIA “RTU-BT 1” (Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā) valdes priekšsēdētājs (no 1997. gada)
- Apbalvojumi: 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010); Rīgas pilsētas balva kultūrā “Baltais zvirbulis” par muzikālo projektu veidošanu Ķīpsalā (2006); Rīgas balva nominācijā “Attīstības projekts 2008”; Atzinības krusts par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā (2013)

Publicēta: 07.06.2016.
Santa Raita, NRA






Top