BALTIJAS VADOŠO IZSTĀŽU RĪKOTĀJS

“Latvijas uzvarētājs” noskaidro: kā sevi formā uztur Latvijā populāri kaķi!

Pēc nedēļas, 10. un 11. jūnijā, Izstāžu centra Ķīpsalā pulcēsies 300 visdažādāko šķirņu kaķi, kas cīnīsies par titulu “Latvijas uzvarētājs 2017”. Jau šobrīd notiek aktīva gatavošanās – kažoka pucēšana, nadziņu vīlēšana un citas skaistumkopšanas procedūras. Taču kā sevi formā uztur vieni no Latvijas slavenākajiem kaķiem?
Uz sarunu par to kurš kuru īsti uztur formā – kaķis saimnieku vai saimnieks kaķi – aicinām izdevniecības “Jānis Roze” direktori, kaķa Leo saimnieci Ināru Beļinkaju, kuru kaķis pavada arī ikdienas gaitās izdevniecības birojā, mūziķi un Otto saimnieku Igo, kā arī veselu septiņu kaķu – Elizabetes, Pūces, Čaļa, Pirkstiņa, Berimora, Zeķītes un Spuļgīša – īpašnieci, rakstnieci Elitu Veidemani.

Kaķi ir ļoti cēli un skaisti dzīvnieki, tomēr arī viņiem bez skaistumkopšanas neiztikt! Kādas procedūras jūs veiciet savam kaķim un ko viņš par tām saka?

Ināra Beļinkaja: Mūsu runcim skaistumkopšanas kabinets ir izdevniecības pie mūsu biroja IT speciālistiem, kur viņam ir savs ķemmētājs. Ir arī citi ķemmēt gribētāji, bet tieši ar šo puisi Leo ir vislabākā saskaņa. Abi pēc procedūras ir laimīgi un apmierināti. (Smaida.

Igo: Otto patīk, ka viņu ķemmē, taču, kā jau ar dzīvniekiem, jābūt uzmanīgam – lai neparautu, kur nevajag un lai viņam nav jālaiž ārā nagi. Savukārt ar kaķi Mārtiņu – lielu Otto draugu – bija sarežģītāk. Viņam varēja ķemmēt gan muguru, gan žabo, bet līdzko nonācām līdz vēderam, sākās problēmas. Dažkārt pat nācās braukt uz klīniku pie gādīgajiem profesionāļiem, kuri prata tur ieķērušos zariņus veikli dabūt ārā. Tiesa – nereti nabaga kaķis palika ar pavisam īsu kažoku pamatīgu robu kažokā. 

Elita Veidemane: Mani kaķi ne īpaši draudzējas ar mazgāšanos un ķemmēšanos, bet kaut kā jau tiekam galā. Ķemmēšanās visvairāk patīk Morsim (Berimoram-red.). Viņš pēc dabas ir ļoti neatkarīgs un lepns, bet līdzko sāk ķemmēt muguru runcis sāk labpatikā murrāt. 

Ķīpsalā runči un kaķenes sacentīsies skaistumā. Kas ir jūsu kaķa trumpis?

I.B.:
Leo ļoti skaists ir gan oranžais naudas kaķa kažoks, gan zaļās acis. Viņš vispār ir ļoti simpātisks runcis!

Igo: Mana runča trumpis ir skaistā, garspalvainā aste – kā karogs! Viņš ir arī ļoti graciozs un prot skaisti defilēt – tā it kā ietu pa novilktu līniju. 

E.V.: Katrs mans kaķis ir pavisam savādāks! Vecākā kaķene Elizabete ir ar rudu kažoku un izskatās pēc īstas anglietes. Turklāt viņa ir arī ļoti gudra. Pūce ir īsta blēde – ļoti viltīga būtne, bet Berimors ir īsts profesors. Pēc dabas vientiesīgākais ir Čalis. Viņš brīnās par visu, turklāt arī pēc izskata ir kā īsta blondīne ar zilām acīm. (Smejas.) Pirkstiņā nevar neiemīlēties – viņš ir īsts skaistulis ar garām kājām un lāsumainu kažoku. Zeķītei vārds dots pēc savdabīgā kājas kažoka krāsojuma, kas atgādina zeķturi. Bet Spulģītis ir viskompaktākais no kaķiem – tāds kā gaļas pīrādziņš. Viņi visi man ir skaisti!

Kaķiem, protams, ļoti patīk gulēt, taču tas nebūt nav vienīgais ar ko viņi aizpilda dienas. Kāda ir Jūsu kaķa mīļākā nodarbe jeb kā kaķis uztur sevi formā? 

Igo:
Īsti nezinu, ko viņš dara, kad neesmu klāt, bet mans kaķis ir ļoti komunikabls. Tā ir viņa visraksturīgākā iezīme un reizē arī nodarbe. Otto mēdz pats sev atrast izklaidi, bet bieži atrodas mājas otrajā stāvā, savā nodabā pārdomājot dzīvi.

I.B: Arī mans Leo nav no aktīvākajiem kaķiem, bet viņam patīk sabiedrība. Runcis mēdz uzlekt uz mūsu biroja lielā grāmatu plaukta, kas ir vismaz sešas reizes lielāks par viņu pašu, un tad no augšas noraudzīties notiekošajās sarunās, lai uzzinātu par jaunākajām vēsmām literatūrā. Dažkārt sarunas vidū Leo mēdz pārsteigt biroja ciemiņu ar pēkšņu lēcienu. Viņam patīk atpūsties gan fiziski, gan intelektuāli. 

E.V.: Es nevarētu teikt, ka mani kaķi nav aktīvi. Visrosīgākie ir gados jaunākie kaķi, kuriem patīk skriet pa pagalmu, lēkt un staipīties tikko nopļautā zālītē. Īpaši Pirkstiņš un Spulģītis labprāt savā starpā sacenšas, skrienot līdz grāvim. Neizpaliek arī medīšana – īpašā cieņā ir cirslīši. Es viņus par to arī nebaru, jo tāds ir kaķa instinkts.

I.B: Arī Leo patīk medības. Viena no ikdienas nodarbēm ir gatavošanās medībām, taču tālāk par kaiju novērošanu ar dažādu interesantu skaņu izdvešanu gan viņš netiek, jo neļaujam viņam to darīt. Tas būtu pārāk bīstami.

Ja suns ir saimnieka treneris, kas neļauj gulšņāt pa mājām, tad kā ir ar kaķu saimniekiem. Kurš kuru uztur formā? Kaķis saimnieku vai saimnieks kaķi?

Igo:
Otto katrā ziņā prot par sevi atgādināt un arī man radies pieradums ik pa laikam pārliecināties – kur viņš ir, vai viņš nav palicis ārā un tamlīdzīgi. Savukārt, kad dodos pie miera, Otto jau ir priekšā un mani sagaida. Viņš jāpaglauda pāris minūtes un tad dodas snaust. Kad ilgi esmu bijis prom un daudz strādājis, jūtu, ka viņš grib mani apsēdināt vienā vietā, lai neeju prom. Viens par otru parūpējamies.

E.V.: Tā ir tāda savstarpēja mijiedarbe. Reizēm viņi liek man paskraidīt, kad aizklīst uz tālo pļavu, bet citreiz lien mīļoties – jo īpaši Spulģītis, kuram patīk sēdēt uz pleca. Vispār mani kaķi uzskata, ka ir mājas karaļi. Dažkārt man jādomā kā ieritināties gultā, lai viņus neiztraucētu – viens guļ galvgalī, otrs kājgalī, trešais vēl kaut kur pa vidu.

I.B.: Leo pie mums birojā nav garlaicīgi un arī mums ar viņu ir interesanti. Viņam ir sava aktivitāte pie katra kolēģa – pie viena viņš iet murrāt, pie cita pakauties, vēl pie cita saķemmēties. 
 
Kaķis un disciplīna – kā šie termini iet kopā jūsu mājās? Visiem zināms, ka kaķi mīl neatkarību…

E.V.:
Es savu kaķus lutinu tik ļoti, ka viņi var darīt gandrīz visu. Vienīgie noteikumi ir neskrāpēt sienas un mēbeles, kā arī vakarā visiem jānāk mājās un jāiet gulēt. Viņi arī klausa un apzinīgi ievēro šos noteikumus. 

I.B.: Leo kādreiz mēdz pagaršot, kas ciemiņam ieliets krūzē – viņš taču galu galā ir saimnieks un viss ir viņa pārvaldībā. Arī biroja ādas mēbeles. 

Igo: Mūs kaķis pēc dabas ir ļoti naivs – viņam raksturīgi ir kaut ko izdarīt un tad brīnīties kā tas ir noticis.
Kā jūsu kaķis izrāda savas jūtas?

I.B.: Leo parūpējas par darbinieku veselību, jo diendienā strādājot pie datora, ir veselīgi ik pa laikam piecelties, izstaipīties un atpūtināt acis. Tad viņš parasti uzsēžas uz datora klaviatūras un palīdz rakstīšanas procesā, radot tekstus ar daudz līdzskaņiem (Smejas)

E.V.: Man kaķi vispār šķiet kā no kosmosa nākuši! Viņi ir neatkarīgi un vienlaikus mīloši dzīvnieki.
Igo: Otto ir īsts mīļuma kalngals neatkarību dažkārt nemaz tik ļoti nevar just! Īpaši pēc ilgākas prombūtnes, ļoti jūtu uzmanības apliecinājumus. 

Vai jūsu kaķis izjūt sāncensību un ir greizsirdīgs?

Igo:
Vienīgais uz ko viņš ir patiesi greizsirdīgs ir visa tā pasaule, kas liek man būt prom no mājām. Kad atgriežos mājās pēc ilgākas prombūtnes, viņš no manis neatkāpjas ne soli! 

I.B.: Leo, protams, sajūt mūsu biroja darbinieku mājdzivnieku smaržu – rūpīgi aposta visus darbiniekus un konstatē faktu, ka ir arī cits mīļdzīvnieks. Taču konkurences viņam nav – Leo ir uzmanības centrā un ikdienā viņam nesanāk kontaktēties ar citiem kaķiem. Vien ziemā pie ārdurvīm pamanām, ka kāds no Čiekurkalna kaķiem ir nācis parunāties, aiz sevis atstājot vien baltas pēdiņas. 

Igo: Otto gan ar citiem kaķiem ir liels draugs – gan ar Mārtiņu, ar kuru kopā dzīvoja, gan ar kaimiņu kaķi Diedziņu.

E.V.: Mani kaķi nav greizsirdīgi cits uz citu. Kaķis pēc dabas jau nav uzbāzīgs. Tikai Spuļģītis un Zeķīte nevar savā starpā satikt. Ja abi satiekas uz kāpnēm, zinu – būs kautiņš. Taču visgreizsirdīgākais ir suns Bruno, kurš, ik pa laikam padzenājot kaķus, atgādina, ka viņš taču ir šīs mājas karalis. 

Lai arī ļoti graciozi un cēli šķiet kaķi, tomēr katram ir kāda sava vājība. Kas ir jūsu kaķa vājība?

I.B.: Leo vājība ir viņa personīgais blogs (Smejas.) – divreiz mēnesi tur viņš ziņo par jaunumiem un ieliek savu jaunāko bildi. 

Igo: Ja kaķim Vilhelmam bija vājība uz kārumiem un viesi vienmēr brīnījās, ka kaķis ēd olīvas, melones un hurmu, tad Otto tādu vājību nav. Visizteiktākā ir iepriekš minētā kopā būšana. Viņš prot tik silti kaut ko palūgt – kopā iziet ārā, aiziet līdz bļodiņai vai kopā paskatīties televizoru. Turklāt viņam ir brīnišķīgi zilas acis un šķelmīgs skatiens, kuram grūti atteikt.

E.V.: Visus manus septiņus kaķus vieno vājība sēdēt uz galda un gaidīt, kad kaut ko dos. Pirkstiņam tā ir dzīvnieciņu nešana mājās, Pūcei, savukārt, ir kaut kāda sadarbība ar suni Bruno un viņa mēdz mest no galda zemē kādus kārumus, ko Bruno pēc tam gardi notiesā.

Dižciltīgākos mūsdienu šķirņu kaķus, kurus iespējams ar Otto, Leo, Zeķīti un citiem vieno līdzīgi ieradumi un intereses, varēs sastapt jau 10. un 11. jūnijā Ķīpsalā, kur notiks starptautiskā suņu un kaķu izstāde “Latvijas uzvarētājs 2017”.

Vairāk par izstādi: www.bt1.lv/latwinner/
Seko līdzi izstādes jaunumiem: www.facebook.com/petekspo.lv/

Biļetes:
Pieaugušajiem – EUR 4.50
Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieeja bez maksas!
Bērniem no 5 līdz 18 gadiem – EUR 3.00
Studentiem, pensionāriem, invalīdiem – EUR 3.50
Ģimenes biļete (2+2; 1+3) – EUR 10.50
Autostāvvieta EUR 3.00

Norises darba laiks:

10. jūnijā 10.00 – 18.00
11. jūnijā 10.00 – 17.00

Izstādi “Latvijas uzvarētājs” rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Kinoloģisko federāciju un Latvijas felinoloģijas asociāciju “Felimurs”.

Suņu izstādes sponsors – “EUKANUBA”, kaķu izstādes sponsors – “JOSERA”.





Top