BALTIJAS VADOŠO IZSTĀŽU RĪKOTĀJS

Straujā tehnoloģiju attīstība – iespēja Latvijai izvirzīties līderos

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē. Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences „RIGA COMM” organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences. Piedāvājām uzzināt vairāk par dažām no tām!
Diskutēt par nozares aktualitātēm ikviens aicināts jau 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē „RIGA COMM 2019”, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

5G internets veicina digitalizāciju visās nozarēs; iespēja Latvijai izvirzīties līderos
Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: “Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē”. A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Mākslīgais intelekts darbosies arī latviešu valodā
Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās izmantošana ļauj organizācijām, kurām ir daudz datu, izmantot tos efektīvāk – finanšu institūcijām novērtēt klientu un darījumu riskus, tirdzniecības uzņēmumiem pieskaņot savu piedāvājumu klientu vēlmēm, ārstiem veikt precīzāku diagnostiku un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas pieeju. Veiksmīgai jomas attīstībai Latvijā ir nepieciešami risinājumi mašīntulkošanā no/uz latviešu valodu, runas atpazīšana un runas sintezēšana. Uzņēmums Tilde jau ir izstrādājis latviešu valodai svarīgākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kuras šogad plānots ieviest dažādos risinājumos. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs sola, ka arvien biežāk sastapsimies ar latviski runājošiem virtuālajiem asistentiem klientu atbalstā, kas atbrīvos no nepieciešamības zvanīt operatoram.
Emergn Mašīnmācīšanās laboratorijas vadītājs Aldis Ērglis norāda nozares jaunos izaicinājumus visas pasaules speciālistiem: “Ir ļoti attīstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi gadījumiem, kad ir pieejami daudz dati, tādēļ varēja radīt risinājumus ar augstas precizitātes rezultātiem, piemēram attēlu atpazīšanā vai ieteikumu veidošanā interneta veikalos un sociālajos tīklos. 2019. gadā viens no izaicinājumiem būs risinājumi, kuri spēj panākt labu precizitāti arī ar nelielu datu apjomu.” 

Kiberdrošībā jauni izaicinājumi no indivīda līmeņa līdz valstiskai drošībai
Tehnoloģijām attīstoties, arvien plašākas iespējas paveras arī kibertelpas ļaundariem. Privātpersonām un uzņēmējiem ir jāapzinās, ka nav vairs iespējams nosargāt savus datus un uzņēmuma IT sistēmas ar līdz šim lietotajiem aizsardzības rīkiem - antivīrusiem, ugunsmūriem, ielaušanās noteikšanas sistēmām u.t.t.
“2019. gadā kiberdrošības jomā “no tumšās puses” novērosim lietu interneta bāzētus uzbrukumus, mākslīgā intelekta bruņotu automātisku uzbrucēju rīku sacensības ar mākslīgā intelekta bruņotām aizsardzības sistēmām, ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) veicinātus uzbrukumus, ģeopolitiski digitālās telpas incidenti un informācijas kari, kā arī arvien izsmalcinātāki mērķētie uzbrukumi, identitāšu zādzības un globālas datu noplūdes,” uzsver Data Security Solutions izpilddirektors Andris Soroka.
Arī possible.lv vadošais pētnieks un IT drošības eksperts Kirils Solovjovs norāda, ka uzņēmēji turpina pielāgot savu uzvedību Vispārējai datu aizsardzības regulai: “Pēdējie gadi ir vilinājuši uzņēmējus krāt datus par klientiem pat tad, ja datu uzkrāšana neļauj (pagaidām) pelnīt. Tomēr šogad hakeru un datorvīrusu izraisītas datu noplūdes mudinās glabāt tikai nepieciešamos datus.
Ne mazāk svarīgi ir atcerēties par valstu sponsorētajiem kiberuzbrukumiem - Ķīna joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt industriālo spiegošanu, Krievijas naidīgās aktivitātes Latvijas un pārējās Eiropas valstu kibertelpā daži eksperti jau nodēvējuši par jaunu auksto karu”.

Arī vidējo un mazo uzņēmumu efektivitāti uzlabos biznesa procesu automatizācija
Biznesa procesu automatizācija (BPA) ļauj samazināt manuālus, laikietilpīgus un dārgus uzdevumus organizācijā un aizstāt tos ar automatizētiem procesiem, kas darbojas ātrāk un samazina darbības izmaksas. BPA ļauj organizācijām un speciālistiem veikt jēgpilnākus un nozīmīgākus darbus, nevis veltīt resursus uzdevumiem, kas atkārtojas un ir vienveidīgi. Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs paredz, ka šogad datu analīzei un izpētei vairāk pievērsīsies vidējo un mazo uzņēmumu sektors: “Lielas iespējas vēl aizvien ir datu efektivitātes un izmantošanas jomā, lai gan šajā jomā redzami piemēri, tomēr potenciāls nav sasniegts, jo datu spēku vairāk novērtē lielās kompānijas”.

Blokķēdes (blockchain) burbulis ir pārplīsis, gaidāmi risinājumi reālām problēmām
“Tā sauktais Sākotnējo monētu piedāvājums (Initial Coin Offering – ICO) burbulis ir pārsprādzis, un lielākā daļa viltoto projektu ir miruši, atstājot tikai projektus, kas rada patiesu vērtību,” norāda Latvijas Blockchain asociācijas un Cryptocash.lv līdzdibinātājs, kā arī Paybis.com izpilddirektors Konstantins Vasiļenko. Šogad nozares darbinieki, arī Latvijā, pievērsīsies blokķēžu tehnoloģiju pielietošanai reālajās nozarēs un mēģinās atrisināt reālās dzīves problēmas ar blokķēžu tehnoloģiju. Latvijas Universitātes Blokķēdes tehnoloģiju pirmsakselerators šajā gadā plāno uzņemt otro dalībnieku grupu un palīdzēt jauniem cilvēkiem izveidot blokķēdes jaunuzņēmumus, kas radīs pievienoto vērtību.

Latvijas zinātnieki meklē praktiskus lietojumus kvantu skaitļošanai
Kvantu skaitļošana kļūst par jomu, kurā tiek ieguldīti ļoti lieli resursi. Piemēram, Google šogad paziņoja par kvantu datora ar 72 kvantu bitiem izveidi, tuvojoties robežai, aiz kuras kvantu datorus vairs nevarēs nomodelēt pat uz visjaudīgākā tradicionālā datora. LU Datorikas fakultāte Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis atzīst, ka Latvijas zinātniekiem aktuālākais jautājums ir, ko varēs izskaitļot ar šādām ierīcēm: “Šis jautājums ir īpaši aktuāls vidēja izmēra trokšņainiem kvantu datoriem, kas vēl nesasniedz pilnvērtīga kvantu datora jaudu, bet var konkrētu uzdevumu risināšanā pārspēt jebkuru tradicionālo datoru, un kas būs pieejami tuvāko gadu laikā”.

Izstādi “RIGA COMM” organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

RIGA COMM 2019 Fintech Conference
RIGA COMM 2019 Internet of Things Conference
RIGA COMM 2019 Digitālā Mārketinga Skatuve
RIGA COMM 2019 Cognizant Future of Work Stage





Top