Ilmārs Dūrītis

Diskusijā pārstāv politisko partiju apvienību "Attīstībai / Par!". Veterinārmedicīnas zinātņu doktors, Latvijas Zinātnes padomes Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātņu ekspertu komisijas loceklis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns.

Edgars Tavars

Diskusijā pārstāv Politisko partiju apvienību “Zaļo un Zemnieku savienība”, ZZS valdes loceklis. Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs. Rīgas Pegadoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, bet Banku augstskolā ieguvis maģistra grādu inovāciju ekonomikā

Edvards Smiltēns

Diskusijā pārstāv “Latvijas Reģionu Apvienība”.

Ervins Labanovskis

Diskusijā pārstāv partiju “PROGRESĪVIE”. Latvijas Universitātē ieguvis bakalauru politikas zinātnē un maģistru komunikācijas zinātnē, aizraujas ar vides aizsardzības idejām un bioloģisko lauksaimniecību.

Jānis Eglīts

Darba vieta: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Parlamentārais sekretārs.
Viedoklis: Reģionu attīstība, pašvaldību darbs ir mana prioritāte strādājot 13. Saeimā. Lai Latvija attīstītos ekonomiski ir jāpieņem atbildīgus lēmumus. Pašvaldību skaita samazināšana, finanšu pieejamība uzņēmējiem reģionos.

Tālis Linkaits

Diskusijā pārstāv Jauno konservatīvo partiju. Saeimas deputāts, Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas (VASAB) sekretariāta vadītājs, 11 Baltijas jūras valstu koordinētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas īstenošana reģionā. Starptautiskās lidostas Rīga neatkarīgais padomes loceklis. Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām dibinātājs.

Uģis Rotbergs

Diskusijā pārstāvēs partiju apvienību “Jaunā Vienotība”. Pasaules Dabas Fonda valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts. Interesē pilsoniskā sabiedrība un ilgtspējīga attīstība, gudra, droša un zaļa Latvija.

Einārs Cilinskis
bijušais politiķis, Rīgas Tehniskā universitāte

“Klimata mērķu integrētas ieviešanas metodoloģija”
Analīzes metodes, atbalsta pasākumi (nodokļi, subsīdijas) klimata mērķu sasniegšanai. Enerģētikas un visas ekonomikas pārstrukturizācija. Klimata politika, globālie izaicinājumi un tautsaimniecības transformācija Latvijas reģionu attīstībai.

Ieva Saleniece
Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LIFE REstore” vadītāja

“Kāpēc nepieciešama nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoru izstrāde”
Projekts “LIFE Restore” paredz veikt SEG emisiju mērījumus Latvijas kūdrājos, dodot iespēju izstrādāt nacionālos emisiju faktorus organiskajām augsnēm. Mērījumi pierāda, ka reālie emisiju apjomi saskaņā ar IPCC starptautiski noteiktajiem faktoriem ir zemāki nekā līdz šim pieņemts uzskatīt. Turklāt nacionālos emisiju faktorus nepieciešams izstrādāt arī citiem zemes lietojuma veidiem.

Rolfs Leipi (Rolf Läuppi)
dipl. arch. ETH-FH, arhitekts pilsētplānotājs (Šveice)

Pilsētplānošanas un pieguļošo reģionu modernās plānošanas tendences – no sarežģītā uz vienkāršo. Pieredze Eiropā un starptautisko forumu diskusiju rezultāti. Kāds ir Latvijas attīstības ceļš – centralizācija vai decentralizācija? Vienkāršu sistēmu un plānošanas principu lietošana veselīgas pilsētvides veidošanā, izmantojot vietējos materiālus. Priekšlasījums un diskusija.

Pēteris Vilks
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

“Kur esam šobrīd reģionu attīstībā un kurp dodamies – kādas ir valsts prioritātes un mērķi”
Pārresoru koordinācijas centrs ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu, sniedz priekšlikumus valdībai un Ministru prezidentam valsts reformu īstenošanai.

Andris Širovs
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors

Potenciālā piekrastes izmantošana un attīstība, pamatojoties uz LIFE projekta “Ekosistēmu pakalpojumi” veikto piekrastes bioloģisko, sociālo un ekonomisko novērtējumu. Modernas dzīves vides attīstība, mobilitāte Latvijā un Eiropā.

Agnis Driksna
SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors

Diskusija: Reģionu attīstības plānošana un “Eiropas Dzelzceļa līnijas” attīstības projektu apspriešana; Rīgas reģiona satiksmes mezgla risinājumi un to ietekme uz nākotnes mobilitātes jautājumiem Latvijas reģionu attīstībā.

Par noslēgto vienošanos un sadarbību projektēšanas laikā Rail Baltica Centrālajai stacijai un Rīgas lidostas stacijai ar četrām nevalstiskām organizācijām: Invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”; apvienību „Pilsēta cilvēkiem”; Latvijas vecāku organizāciju „Mammām un tētiem”; „Latvijas Riteņbraucēju apvienību”.

Viesturs Silenieks
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs

Diskusija par “Rail Baltica” Rīgas reģiona dzelzceļa mezgla risinājumiem un ietekmi uz nākotnes mobilitātes jautājumiem visu Latvijas reģionu attīstībai. Riteņbraucēju interešu aizstāvība, veidojot plānošanas dokumentus. Modernā mobilitāte – kopējais labums sabiedrībai – viedokļu patiesa saskaņošana, lai zaļās ekonomikas projektu attīstība būtu ilgtspējīga. Velokultūras attīstība gan Rīgā, gan Latvijas reģionos – vietējās infrastruktūras attīstība, kas veidojama reālām dzīves vajadzībām.

Ivars Balodis
Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs

Sabiedrības regulāra iesaiste lielo attīstības projektu apspriešanā. Par reģionu attīstības plānošanu kopā ar “Eiropas Dzelzceļa līnijas” attīstības projekta apspriešanu, par “Rail Baltica” Rīgas reģiona mezgla risinājumiem un to ietekmi uz nākotnes mobilitātes jautājumiem Latvijas reģionu attīstībai. Vietējā piegāde ir reģionāla – vietējās infrastruktūras attīstība, kas veidojama reālām dzīves vajadzībām un ikdienas pārvietošanās kvalitātes uzlabošanai katram sabiedrības dalībniekam. Modernā mobilitāte – kopējais labums sabiedrībai – viedokļu patiesa saskaņošana, lai zaļās ekonomikas projektu attīstība būtu ilgtspējīga.

Andrejs Oliņš
Sabiedriskais darbs: apvienības Pilsēta cilvēkiem valdes loceklis

Pamatnodarbošanās Scala attīstītājs IPT Latvia, līdzstrādnieks Docupace Technologies. Pielieto tehnoloģijas Java 8; Scala; REST; JSON; JSON schema; XML; XSD; XSLT; XML/JSON.

Sandra Muižniece-Brasava
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore, iepakojuma eksperte

Kas ir labi Latvijas pārtikas produkti un nišas produkti eksportam. Pārtikas produktu kvalitātes saglabāšana uzglabāšanas laikā, ar to saistītie riski. Iepakojuma loma pārtikas atkritumu apjoma samazināšanā un pārtikas produktu derīguma termiņa pagarināšanā. Iepakojuma ilgtspēja. Iepakojuma un pārtikas produktu saderība.

Marija Sološenko
Zīmola “Burka” dibinātāja

“No vienkāršā uz sarežģīto, par Zero-Waste (bezatkritumu dzīvesveida) izaicinājumiem ikdienas dzīvē un uzņēmējdarbībā”
Sarunā piedalīsies arī sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji un Zero-Waste aktīvisti Latvijā.

Ilze Neimane
Ekodizaina kompetences centra valdes locekle

“Vides un ekomarķējuma nozīme un atšķirības. Vai ekomarķējums mums var palīdzēt izvairīties no cilvēkiem un videi kaitīgām vielām?”

Anrijs Tukulis
Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs

Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs, studējis maģistrantūrā Rīgas Tehniskajā universitātē un Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē, iegūstot maģistra grādu vides inženierzinātnēs. Šobrīd doktorantūrā studē energoefektivitāti. Ikdienā sniedz konsultācijas par energoefektivitātes risinājumiem gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumu pārstāvjiem.

Jana Simanovska, dr.sc.ing
Ekodizaina kompetences centra speciāliste

“Marķējumu atšķirības un to jēga produktu īstuma un vērtības noteikšanā”
Prezentācija par vides un ekomarķējumu nozīmi un atšķirībām. Vai ekomarķējums mums var palīdzēt izvairīties no cilvēkiem un videi kaitīgām vielām?

Ulrika Skakovska
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” augu valsts uztura projektu koordinatore

Augu valsts produktos balstīts uzturs ir iespēja ikvienam savā ikdienā mazināt savu ietekmi uz klimata pārmaiņām un veicināt ilgstpējīgu vides attīstību. Iepazīstinās ar projektiem, kas veicina augu valsts uztura pieejamību un popularitāti sabiedrībā: videi draudzīgās ēšanas izaicinājumu “Neapēd zemeslodi!”, projektu "Augi & Draugi" un Vegānfestivālu.

Vita Jaunzeme
Kustības “Lielā talka” dibinātāja

Atskats uz “Lielās talkas” 10 gadu ritējumu. Sabiedrības līdzdalība un labais piemērs izglītošanas darbā.

Anda Zeize
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore

“Ezeru (ūdenstilpju) izmantošana: saimnieciskie un ekoloģiskie aspekti, problēmas, iespējamie risinājumi, kompromisi”
Ūdenstilpju izmantošanas mērķi, to noteikšana. Vai apsaimniekošana ir tikai atkritumu savākšana? Kompetentās institūcijas to apsaimniekošanā. Vienota un kompleksa pieeja ūdenstilpju apsaimniekošanā. Nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu definēšana.

Jānis Aizbalts
AS "Latvijas Zaļais punkts" valdes priekšsēdētājs

“Atkritumu šķirošana šodien un iedzīvotāju attieksmes maiņa”

Žaneta Mikosa
Vides jautājumu juriste

Diskusijas dalībniecei ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē un Kopenhāgenas Biznesa augstskolas tiesību maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās. Iegūta ilggadēja pieredze Rīgas Juridiskajā augstskolā, Kopenhāgenas Universitātē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. “Latvijai noteikti ir gan dabas, gan cilvēkresursu potenciāls, lai veiksmīgi virzītos uz inovatīvu attīstību. Skatoties Eiropas līderu iezīmēto ceļu, šis ir ļoti labs brīdis to darīt.” Lektore (ES un starptautisko vides tiesību jomā) Rīgas Juridiskajā augstskolā. Doktorante RJA un Kopenhāgenas Universitātē; un arī vides tiesību arbitre Pastāvīgajā Arbitrāžas tiesā Hāgā.

Sniedze Sproģe
Padomniece lauku attīstības jautājumos

Latvijas Pašvaldību savienība ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991. gada 15. decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu. LPS biedri ir visas 119 Latvijas pašvaldības: 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.

Tomass Kotovičs
A/S „Latvijas valsts meži” Komunikācijas nodaļas vadītājs

Mūsu lielākā bagātība bija un būs sakopta zeme – auglīgi lauki un meži, kas apvienojumā ar čaklām rokām un gudriem prātiem veido visstraujāk augošo ekonomikas nozari – bioekonomiku. Saimniekojot gudri, mēs varam būt starp sakoptākajām, tīrākajām un pārtikušākajām valstīm pasaulē.

Vija Kilbloka
Izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja

Mums jāiet arī uz zaļu valsti. Zaļā ekonomika ir mūsu lielā vēsturiskā izrāviena iespēja. Savā darbā es redzu cilvēku milzīgo ieinteresētību vides un ekoloģijas jautājumos. Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”. Esam pārliecināti, ka katrai grāmatai ir savs lasītājs, tādēļ lasītāju un pircēju viedoklis mums ir svarīgs un rosina strādāt ar lielu atbildību!

Gunters Pauli
Grāmatas “The Blue Economy” autors, beļģu profesors

Lekcija un diskusija, kas skar grāmatā aptvertās zaļās / zilās ekonomikas tēmas. Grāmatas izdevums latviešu valodā tiks prezentēts “Green Expo Riga 2018”; izdevniecība “Zvaigzne ABC”.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera
Speciālisti

Politikas veidošana ilgtermiņā – atskats uz vēlēšanu rezultātiem oktobrī un zaļās ekonomikas pamatnozares izaugsmes analīze. Mežsaimniecība un dažādā pievienotā vērtība: kāda tā ir un kādu to vēlētos?

Jānis Rozītis
Pasaules Dabas fonda meža nozares vadītājs

“Mežsaimniecība un dažādā pievienotā vērtība, atbildīga mežu apsaimniekošana, dabas vērtību saglabāšanas un mežu apsaimniekošanas sabalansēšana”

Rolands Auziņš
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors

“Meža sociālā loma – rekreācija un aktīvā atpūta”
Mežs ir ne tikai resurss ogošanai, sēņošanai un pastaigām, bet arī vieta aktīvam dzīvesveidam – orientēšanās, skriešanas sacensības, velo trases, nūjošana utt. Stingro aizsardzības zonu un valsts mežu pastāvēšana kā uzticama garantija mežu pastāvēšanai ilgtermiņā, īpaši ievērojot nepārtraukti augošo pieprasījumu sabiedrībā pēc dažādu pasākumu rīkošanas iespējām aizsargājamās dabas teritorijās.

Dace Cīrule
“Deloitte Legal” asociētā partnere
Enerģētikas un ilgtspējas prakses vadītāja Baltijā

“Bioekonomikas, ilgtspējas un enerģētikas aspektu savstarpējā mijiedarbība”
Bioekonomika urbānajā vidē, piemēram, birojos, viesnīcās, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumos, izglītības iestādēs un citās ikdienā plaši apmeklētās vietās. Jaunu pakalpojumu piedāvāšana izmēģināšanai un lietošanai kā iemesls ieradumu un domāšanas veida maiņai. Izaicinājumi Latvijai un Baltijai kopumā.