„Zinātne” prezentēs vairākus jaunumus!


Apgāda „Zinātne” īpašais piedāvājums “Latvijas grāmatu izstādes 2019” apmeklētājiem:

"Laiku nospiedumi". Ilgoņa Bērsona dzīve dokumentos, vēstulēs, atmiņās: 1947 – 1992/ sast. Madara Eversone

Ilgonis Bērsons ir viens no ievērojamākajiem latviešu literatūrzinātniekiem, kurš ar latviešu literārā mantojuma saglabāšanu un pētniecību aktīvi nodarbojas vairāk nekā 60 gadu un ir uzkrājis bagātu personisko dokumentālo arhīvu.
Biogrāfiski dokumentālā grāmata par literatūrzinātnieka un literatūrvēsturnieka Ilgoņa Bērsona profesionālo un radošā darba dzīvi aptver laiku no pamatskolas beigšanas 1947. gadā līdz 1992. gadam, kad viņš bija žurnāla “Rakstnieka Vārds” galvenais redaktors. Formāliem un iepriekš nepublicētiem dokumentiem mijoties ar personīgām piezīmēm un pārdzīvojumiem, Ilgoņa Bērsona grāmatas centrā ir sadarbība ar rakstniekiem redakcijās, grāmatu izdevniecībā, Latvijas Padomju rakstnieku savienībā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā, kā arī draudzība ar vairākiem trimdas rakstniekiem, akcentējot viņa darbu arvien plašākā un dziļākā latviešu literatūras mantojuma apgūšanā. Grāmatas materiāls ir grupēts hronoloģiskā secībā un papildināts ar Ilgoņa Bērsona komentāriem un skaidrojumiem, kā arī vizuāliem materiāliem – fotogrāfijām un dokumentu attēliem.
Ilgoņa Bērsona dokumentāli biogrāfiskā grāmata ir būtisks ieguldījums Latvijas kultūras vēsturē, atsedzot sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu. Izdevums būs noderīgs avots padomju literārās un kultūras dzīves pētījumos, jo tajā mēģināts atsegt sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu. Vienlaikus caur viena cilvēka dokumentālu dzīvesstāstu, mēģināts vēstīt arī par latviešu tautas kolektīvo likteni. Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Grāmatas atvēršana notiks 2. martā plkst. 12.00 ’’Latvijas Grāmatu izstādes" Rakstnieka viesistabā.

“Rucavas garamantas I”/ sēr. “Novadu folklora”. Sast. Māra Vīksna
Laikā no 2002. – 2017. gadam sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuves pētniekiem apgāds “Zinātne” sērijā “Novadu folklora” izdevis 8 grāmatas, no kurām 5 ir saistītas ar Vidzemi, viena vēsta par apslēpto mantu visā Latvijā, bet divas veltītas Zemgalei un Kurzemei. Pateicoties vietējo lejaskurzemnieku ieinteresētībai, zināšanām un lietpratībai, atšifrējot LFK rokrakstu kolekcijas, izdots folkloras krājums par Rucavu – seno latvietības muzeju (E. Melngailis), mūsu tautas dziesmu klasisko provinci (L. Bērziņš). Folkloras materiāli no Rucavas uzkrāti tik daudz, ka iecerētas divas grāmatas. Izdevumā “Rucavas garamantas I” apkopoti divu jaunu rucavnieku folkloras vākumi 20. gs. 20. gados, folkloristu vairāku ekspedīciju materiāli no pagājušā gadsimta otrās puses un zinātniski pētījumi. Saturiski interesantas ir rucavnieka Jāņa Ģirņa burtnīcas (krājums Nr. 438), kuras viņš, būdams Nīcas lauksaimniecības skolas audzēknis, laikā no 1927. līdz 1929. gadam, atsaucoties aicinājumam, iesūtījis folkloras krātuvē. Burtnīcās ir gan folklora – klasiskās tautasdziesmas, gan garās dziesmas un ziņģes ( ar un bez notīm), pasakas, rotaļas, visdažādāko saimniecisko darbu ( ēku būvniecība, linu mīstīšana, ziepju vārīšana, dzijas krāsošana, aušana) un tradīciju ( gadskārtas svētku un ģimenes godu – kāzu, krustību, bēru) apraksti, ēdienu receptes, „ko varētu uzskatīt par Rucavas etnogrāfisko enciklopēdiju” (raksta M. Vīksna). Ģirņa burtnīcas ir vērtīgs sava laika kultūrvēstures apraksts, kas savu nozīmi nav zaudējis mūsdienās, tas ir nozīmīgs dažādu jomu pētniekiem. Projekta izstrādes gaitā ir izpētīta J. Ģirņa darbošanās Rucavas pusē, iegūts faktu un fotogrāfiju materiāls par Rucavas kultūrvidi 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.
Grāmatas beigās raksts par rucavnieku valodu un plaša valodas skaidrojošā vārdnīca.
Izdevumu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.


Latviešu tautasdziesmas, 11. sējums: Kāzas (I daļa)
Sast. Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda

Tautasdziesmas ir latviešu kultūras identitātes zīme gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No 1979. līdz 2013. gadam, strādājot vairākām folkloristu paaudzēm, sakārtoti un izdevniecībā “Zinātne” publicēti desmit „Latviešu tautasdziesmu” sējumi ar apmēram 490.000 tautasdziesmu tekstu un tos komentējošiem zinātniskiem ieražu aprakstiem.
Kāzu dziesmas ir visplašākais no latviešu tautasdziesmu tematiskajiem cikliem. Krišjāņa Barona sakārtotajās “Latvju dainās” (1894-1915) kāzu dziesmu teksti aizņem gandrīz divas 3. sējuma grāmatas), bet pasaulē lielākajā – Latviešu folkloras krātuves (LFK) tautasdziesmu vākumā to skaits tuvojas divsimt tūkstošiem. Šī grāmata – akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 11. sējums ir Latviešu folkloras krātuves kāzu dziesmu vākuma pirmpublicējuma pirmā daļa, kurā apkopotie teksti atspoguļo zemnieku kāzu norisi no sagatavošanās darbiem līdz mielastam līgavaiņa mājās. Nākamajā, 12. sējumā, kas pašlaik ir sagatavošanā, būs ietvertas dažāda satura apdziedāšanās dziesmas pie kāzu mielasta galda, mičošanas, guldīšanas un veltīšanas dziesmas, kā arī tās dziesmas, kas dziedātas kāzu svinību beigās un atkāzās.
Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Edvarts Virza. Raksti, 7. sējums
Sast. dr.philol. Anda Kubuliņa

Rakstu pēdējais - 7. sējums (1.- 6. Rakstu sējumi izdoti no 2005. līdz 2016. gadam) ietver Edvarta Virzas literatūras, teātra izrāžu recenzijas, rakstus par mākslas un kultūrpolitikas jautājumiem, arī dažas Virzas apceres par 20. - 30. gadu politiku, kurās redzams dzejnieka satraukums par norisēm ārpolitikā. Tās iegropē jaunu šķautni viņa personībā: spēju aizrobežu problēmās pamanīt sakarus ar iekšpolitikas aktualitātēm, Eiropas vienoto pulsu. Vienlaikus tiešāk vai netiešāk tajās uzsverta rakstnieka sabiedriskā stāja kā māksliniekam obligāta („ Jo rakstnieks, kas nav arī pilsonis, kas var palikties vienaldzīgs pret tēvijas likteņiem, nav nekāds rakstnieks.”). Sastādītāja sējumā iekļāvusi arī pirmā ārzemju ceļojuma (1921. g.) piezīmes par Parīzes muzejiem, atsedzot Virzas pēckara estētisko uzskatu paplašināšanos, fiksējot izmaiņu impulsus, sevišķi tēlotājā mākslā, ko vēlāk dzejnieks attīsta tālāk. Lasītājam būs iespēja iepazīsties ar atsevišķām Edvarta Virzas 30. gadu ceļojuma piezīmēm, dzejniekam esot Parīzē un plašāk apceļojot Franciju, Itāliju: tās atklāj, kā mainījusies Virzas mākslas un dzīves uztvere, apliecinot dzejnieka sāpi par ideālu, perfekta darba tikuma apsīkumu mākslā, politiķos un sabiedrībā. Sējumā saglabāta hronoloģija – tā vairāk izceļ Virzas vienoto mākslas uztveri, tās pārveides vēsturisko dimensiju. Sējumu noslēdz jaunatrastu dzejoļu rokraksti – melnraksti no diviem dzejas blociņiem, kas dzejniekam dāvināti un kuros pirmie ieraksti fiksēti 1910. gadā. Tajos atrodams atsevišķu publicētu dzejoļu līdz šim nezināms variants. Tā Rakstu pēdējais sējums itin kā mūžības aplī pieslēdzas dzejnieka jaunības dzejas „Biķera”, „Dievišķīgo rotaļu”, „Skaidrības” noskaņām.
Arī 7. sējumam sastādītājas ievads un plaša komentāru bāze.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, ALA Kultūras fonda un vairāku privātpersonu finansiālu atbalstu.