No visām programmēšanas valodām SDA (Software Development Academy) speciālisti rūpīgi izvēlējušies tās, kuru pārzināšana noteikti uzlabos Tavas iespējas darba tirgū. Bieži vien konkrētiem uzņēmumiem un valstīm ir savas vadošās programmēšanas valodas. Tādēļ pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas ir vērts veikt nelielu izpēti un noskaidrot, kādas programmēšanas valodas ir visvairāk novērtētas, pieprasītas un izdevīgas. Mūsu topā ir minētas 10 dažādas programmēšanas valodas, un katra no tām ir unikāla savā veidā, tāpēc, lai uzlabotu savas izredzes IT profesionāļu vidū, ir vērts apgūt vairākas no tām vai vismaz gūt ieskatu vairākās valodās. Rakstā apkopotas Eiropas jaunākās, populārākās un rentablākās programmēšanas valodas.

10. vieta – C#
Programmēšanas valoda C# ir objektorientēts programmēšanas rīks, kas izveidots laika periodā no 1998. līdz 2001. gadam un kuru radījusi Microsoft inženieru komanda. Šī valoda ir ļoti noderīga, daudzfunkcionāla un bieži sastopama. C# būs lieliski piemērota, ja vēlies iegūt pieredzi vietējo lietojumprogrammu izveidē MS ietvaros. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka C# valodas prasmes ļaus Tev veidot efektīvas lietojumprogrammas gan datora darbvirsmai, gan mobilajām ierīcēm, kuras ik dienas izmanto miljoniem lietotāju visā pasaulē.

C# valodas speciālista vidējie gada ienākumi Apvienotajā Karalistē ir 39 000 eiro, Zviedrijā – 41 300 eiro, Igaunijā – 26 000 eiro, Polijā – 21 200 eiro.

9. vieta - Ruby
Ruby tika izveidota 1995. gadā, pateicoties Jukihiro Matsumoto (Yukihiro Matsumoto), bet tikai 2003. gadā tā kļuva populāra. Ruby programmēšanas valodas galvenais mērķis ir radīt jaudīgus, bet saprotamus kodus, kas nav tendēti uz ātrumu, bet gan uz īsu attīstības periodu un vienkāršību. Daudziem programmētājiem ļoti patīk šī valoda, jo tā ir viegli uztverama, tomēr tā nav tik populāra kā citas programmēšanas valodas, un tā visai bieži netiek lietota atsevišķās pasaules daļās.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 46 000 eiro, Zviedrijā – 39 400 eiro, Igaunijā – 30 000 eiro, Polijā – 30 700 eiro.

8. vieta – C++
C++ ir vispārējas nozīmes programmēšanas valoda, kuru 1983. gadā izveidoja Bjarne Stroustrups (Bjarne Stroustrup). C++ programmēšanas valodas lietošanas galvenā joma ir lietojumprogrammas un operētājsistēmas, tāpēc šī valoda ir tik populāra un uzticama. Daudziem tā ir viens no labākajiem instrumentiem, lai radītu lietojumprogrammas, kas apstrādā filmas un mūziku. Vērts arī pieminēt, ka, piemēram, Google Chrome, tīmekļa vietne Amazon un Microsoft Windows ir rakstīti C++, tāpēc būtu noderīgi iemācīties šo valodu.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 45 000 eiro, Zviedrijā – 42 500 eiro, Igaunijā – 31 000 eiro, Polijā – 22 100 eiro.

7. vieta – Node.js
Node.js tika radīta 2009. gadā, pateicoties Raienam Dālam (Rayan Dahl) un uzņēmumam Joyent. Tā ir daudzplatformu atvērta pirmkoda reāllaika vide, kas sniedz iespēju izveidot lietojumprogrammas servera pusē, kas rakstītas JavaScript valodā. Svarīga priekšrocība ir fakts, ka valodu Node.js izmanto daudzas lielas korporācijas, piemēram, tādi milži kā IBM, LinkedIn, Netflix un Yahoo! Tāpēc, ja Tevi interesē iespēja strādāt kādā no šīm korporācijām, ir vērts apsvērt Node.js apguvi.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 45 000 eiro, Zviedrijā – 44 600 eiro, Igaunijā – 33 000 eiro, Polijā – 19 300 eiro.

6. vieta – React
Programmēšanas valodu React izveidoja Džordans Valks (Jordan Walke) 2013. gadā. Tā tiek izmantota, lai veidotu grafiskas saskarnes tīmekļa lietojumprogrammām. Savā ziņā to var saukt par JavaScript programmatūras bibliotēku. React ir aprīkota ar DOM (Document Object Mode) un JSX valodu. React tiek izmantota tādu uzņēmumu tīmekļa vietnēs kā PayPal, Archive.org un Walmart. Bieži to izmanto arī projektos GitHub.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 44 900 eiro, Zviedrijā – 39 900 eiro, Igaunijā – 29 000 eiro, Polijā – 17 500 eiro.

5. vieta - PHP
Programmēšanas valodu PHP radīja Rasmuss Lerdorfs (Rasmus Lerdorf) 1995. gadā. Tā, galvenokārt, tika izstrādāta, lai radītu tīmekļa vietnes un veidotu tīmekļa lietojumprogrammas. Tā ir atvērtā koda skriptu valoda. PHP valodu ir viegli iemācīties un tā ļauj izveidot profesionālas un dinamiskas tīmekļa vietnes. PHP ir tīmekļa tehnoloģiju klasika, tāpēc katram programmētājam būtu jāzina tās pamati.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 32 300 eiro, Zviedrijā – 37 000 eiro, Igaunijā – 24 000 eiro, Polijā – 15 800 eiro.

4. vieta – Python
Python pirmo reizi parādījās 1990. gadā, un tās autors ir Gvido van Rossums (Guido van Rossum). Šī programmēšanas valoda būtu jāņem vērā, jo tās popularitāte pieaug ar katru gadu un tās lietojumprogrammām nav nekādu ierobežojumu.
Python ir viena no augstākā līmeņa programmēšanas valodām, ko izmanto tādiem uzdevumiem kā matemātiskie aprēķini, tīmekļa izstrāde, datu analīze, automatizācijas uzdevumi utt. Turklāt tā ir ļoti draudzīga lietotājam un vienkārši kodējama. Python ir izmantota, lai radītu lietojumprogrammas tādiem uzņēmumiem kā Google, YouTube un NASA. Šī valoda ļoti bieži parādās darba sludinājumos minēto prasību sarakstā.
Vidējie gada ienākumi programmēšanas valodas Python pārzinātājiem: Apvienotajā Karalistē – 45 000 eiro, Zviedrijā – 43 100 eiro, Igaunijā – 29 000 eiro, Polijā – 20 500 eiro.

 
3. vieta - .Net
Pirmo .Net platformas izdevumu (versiju) radījuši Microsoft inženieri 2002. gadā. .Net ir programmatūras platforma ar virtuālās mašīnas nozīmi. .Net tehnoloģija ietver kopējo valodas izpildlaiku un bibliotēkas, kas nodrošina lietojumprogrammu standarta funkcionalitāti. Ir vērts atzīmēt, ka .Net nosaka jaunus programmēšanas standartus un tas ir ļoti interesants rīks IT profesionāļiem.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 41 500 eiro, Zviedrijā – 40 500 eiro, Igaunijā – 25 000 eiro, Polijā – 22 500 eiro.

2. vieta – JavaScript
JavaScript radījis Brendans Eihs (Brendan Eich) 1995. gadā. Tā ir skriptu programmēšanas valoda, ko visbiežāk izmanto tīmekļa vietņu izveidošanai. Kas attiecas uz tās lietošanas biežumu, vairāk nekā puse no visiem programmētājiem izmanto JavaScript. Šī valoda ir būtisks līdzeklis front-end un back-end procesu attīstībai. JavaScript tiek izmantota gandrīz visās tīmekļa vietnēs, un, ja esi ieinteresēts veidot korporatīvās tīmekļa vietnes, Tev ir jāiemācās to izmantot.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 36 900 eiro, Zviedrijā – 43 500 eiro, Igaunijā – 26 000 eiro, Polijā – 18 800 eiro.

1. vieta – Java
Ja esi vismaz nedaudz ieinteresēts IT nozarē, tad nav iespējams neko nezināt par programmēšanas valodu Java. Šī valoda tika izveidota 1995. gadā, un tās radītājs ir Džeimss Goslings (James Gosling). Java tiek izmantota visdažādākajās lietojumprogrammās - no karšu un ierīču lietojumprogrammām līdz standarta lietojumprogrammām jaudīgu serveru sistēmās. Pateicoties spēcīgajai Java virtuālajai mašīnai (JVM), šī valoda ir saderīga ar daudzām platformām. Java popularitāte palielinājās vēl vairāk, kad tā tika izvēlēta par valodu lietojumprogrammu radīšanai Android ierīcēm. Ja vēlies sev jautāt, kuras no lielākajām korporācijām pasaulē izmanto Java, labāk mēģini nosaukt kādu, kas to nedara! Java ir visur – gan Google, gan Facebook, gan Youtube. Tāpēc Java attīstītāji pašlaik ir pieprasītākā specialitāte IT darba tirgū un līdz ar to arī visrentablākā.

Vidējie gada ienākumi: Apvienotajā Karalistē – 44 000 eiro, Zviedrijā – 43 500 eiro, Igaunijā – 30 000 eiro, Polijā – 24 000 eiro.

Visa sniegtā informācija balstās uz vietnes payscale.com datiem, un tā tiek piedāvāta kā orientējošs novērtējums. Ir vērts atcerēties, ka IT tirgus ir ļoti dinamisks un nepārtraukti mainās. Tiem, kuri tikko sākuši savas gaitas IT nozarē, ieteicams sākt ar populārāko programmēšanas valodu, piemēram, Java, un tad pamazām apgūt arī citas valodas, kas palīdzēs vieglāk atrast savu sapņu darbu.