“Pētergailis” prezentēs vairākas jaunas grāmatas!


Izdevniecība “Pētergailis” no 11. līdz 13. martam ”Latvijas Grāmatu izstādē 2022” prezentēs vairākas jaunas grāmatas:

No albāņu valodas tulkojis Dens Dimiņš. Alekseja Muraško dizains. "Pētergailis", 288 lpp.

Izcilais albāņu rakstnieks, esejists un dramaturgs, dzīvais klasiķis Ismails Kadare (Ismail Kadare, 1936) Latvijā ir praktiski nepazīstams. Bet tieši viņa pirmais romāns “Mirušo armijas ģenerālis”, kas pirmo reizi tika izdots 1963. gadā, padarīja viņu par Albānijas vadošo literātu un starptautiski slavenu rakstnieku. I. Kadare tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta Eiropas rakstniekiem un intelektuāļiem, turklāt viņa daiļradē saskata universālu balsi pret totalitārismu. Romāns “Mirušo armijas ģenerālis” ir tulkots ļoti daudzās valodās un atrodas Le Monde gadsimta 100 nozīmīgāko grāmatu starpā.
Romāns “Mirušo armijas ģenerālis” sarakstīts elegantā, asprātīgā, ironiskā prozā, tā sižets risinās 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Teju divdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām nezināmas valsts valdība, kurā var nojaust Itāliju, nosūta uz Albāniju ģenerāli kopā ar priesteri, ar mērķi atrast, savākt un aizvest atpakaļ uz dzimteni kara laikā kritušo karavīru kaulus, lai tos varētu cienīgi apglabāt. Piedaloties izrakumos, abi prāto par šīs misijas nozīmi, kā arī pārspriež kara un plašākā tvērumā – cilvēka centienu īslaicību un bezjēdzību. Dodoties dziļāk Albānijas laukos, viņi atklāj, ka viņiem seko cits ģenerālis, kurš arī meklē karā kritušo savas valsts karavīru mirstīgās atliekas.
Šie karavīru pīšļi kļūst par ģenerāļa “mirušo armiju”, bet meklēšana?—?par dramatisku piedzīvojumu, kura laikā ģenerālis sastopas ar neskaitāmiem šķēršļiem, iepazīstas ar senām paražām, nostāstiem, dziesmām un skarbu pasauli, kuru caurvij arī kaut kas maigs, līdz galam nepateikts.
«Cik viegla tu esi, Betij,» viņš kādu vakaru man parkā teica. Mēs staigājām apķērušies divas naktis pirms mūsu kāzām. Bija silta, reibinoša rudens nakts. Pēcpusdienā bija lijis, un parka celiņos bija uzradušās nelielas peļķes. Viņš turēja mani aiz rokas kā bērnu un nemitīgi atkārtoja: «Nudien, tu esi tik viegla, Betij, vai arī man tā liekas aiz laimes?» Karavīra zābakos viņš smagi un neuzmanīgi brida cauri peļķēm, sadrumstalojot mēness atspīdumu tajās tūkstoš gabaliņos. «Gribētu turēt tevi rokās visu mūžu, Betij. Jā, šādi.» Viņš pienāca, noskūpstīja man matus un atkārtoja: «Cik viegla tu esi!»
Romāns saņēmis kritiku no socreālisma atbalstītājiem totalitārajā Albānijā, toties ļoti jūsmīgas atsauksmes no kritiķiem citviet pasaulē. Independent on Sunday: “Kadare pelnīti salīdzināms ar Gogoli, Kafku un Orvelu. Taču Kadarem ir oriģināla balss, kas dziļi sakņojusies albāņu tautas dvēselē.” Times Literary Supplement atzīmē šī dziļi pacifistiskā romāna likt ievibrēties dvēseles stīgām, kā arī tajā rodamiem trāpīgiem vērojumiem, kas liek palūkoties uz pasauli ar svaigām acīm.
Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Albānijas Nacionālā grāmatu un lasīšanas centra atbalstu.

No čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš, māksliniece Elīna Brasliņa. Apgāds “Pētergailis”, 335 lpp.

Jakubas Katalpas (īstajā vārdā Tereza Jandova (Tereza Jandova, dz. 1979. gadā) romāns “Vācieši” (Nemci) tūlīt pēc iznākšanas saņēmis Josefa Škvorecka balvu un balvu “Čehu grāmata”, nominēts balvai Magnesia Litera. Romāns tulkots vairākās valodās.
Ir 1987. gads, un no Rietumvācijas Prāgā nonāk pēdējā no paciņām, kuras Māleru ģimenei regulāri sūtītas kopš četrdesmito gadu beigām. Savam dēlam Konrādam tās sūtīja Klāra Rismane. Taču par vecmāmiņu Klāru Māleru ģimenē nekad nerunāja, un pēc Konrāda aiziešanas mūžībā paliek daudzi neatbildēti jautājumi. Romāns sākas kā sava veida noslēpumains detektīvstāsts: pēkšņa ģimenes tēva nāve bērnus no Amerikas, Lielbritānijas, Čehijas (Austrālijā mītošais brālis atrodas slimnīcā) sapulcina dzimtenē. Grāmatas ievada intriga par mirušo vīrieti lasītāju nodarbinās līdz pat grāmatas beigām – kāpēc viņa īstā māte reiz viņu pameta, atstājot audžuvecākiem? Izprast ģimenes pagātni un atklāt tās vēsturiskās traumas jau 21. gadsimtā uzņemas Klāras mazmeita, Londonā dzīvojoša tulkotāja, kura nolemj Vācijas vecmāmiņu uzmeklēt.
“Romāns lasītāju ieved vācu ģimenē, kuru skārušas Pirmā un Otrā pasaules kara ciešanas kara laika Sudetijā un pēckara Prāgā. Galvenās varones Klāras dzīve Vācijā sākumā bijusi daudzsološa un bezrūpīga, taču laika ritumā rožainās brilles nomaina ilūziju zudums. Kara beigās Klāra kā tipisks “mazais cilvēks” tiek ierauta notikumos, kas saistīti ar vāciešu deportāciju no Sudetijas, un vienlaikus cīnās par savu un sava bērna izdzīvošanu laikā, kas ir nežēlīgs pret visiem, un kas gandrīz visiem nes vienīgi zaudējumus.
Autore tieši neapraksta ne kara notikumus, ne vāciešu deportāciju. “Lielā vēsture” meistarīgi iekļauta konkrētos, nelielos notikumos, ar autorei raksturīgo prasmi caur sīkumiem atklāt lietu būtību, neieslīgstot garos aprakstos. Romāna personāži bieži vien rīkojas gluži kā dzīvniecisku instinktu vadīti, piemēram, kad Klāru pamet mīļākais vai viņa pazaudē bērnu, viņa rīkojas kā stūrī iedzīts zvērs un pretojas burtiski ar zobiem un nagiem”.
Tulkojums tapis ar Čehijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Kontakti:
Mājaslapa: www.petergailis.lv
E-pasts: info@petergailis.lv
Tālr. +371 67272220
www.facebook.com/petergailis.lv



67712007_11264.jpg
1031768961_11264.jpg