Grāmatu apgāds "MADRIS" izstādes “Skola 2024” apmeklētājiem piedāvās vairākus jaunus kultūrvēsturiskus izdevumus, kā arī priecēs mazos lasītājus ar jaunām grāmatām no sērijas Kādēļ! Kāpēc? Kā tā?
ELZES UN RŪDOLFA STĀSTS. Atmiņas no vecās Vidzemes. Elze fon Kampenhauzena
Vācbaltiešu dzīve Latvijā ir neatņemama mūsu kultūrvēstures sastāvdaļa. Apgādā „Madris” jau izdotas divas šai tēmai veltītas grāmatas Herberts fon Blankenhagens “Atmiņas no Vecās Vidzemes. Klingenberga – Rīga 1892–1913” un “Atmiņas no Vecās Vidzemes. Pasaules vēstures malā 1913–1923 ”, kurās ieraugām mūsu kopīgo vēsturi. Vācbaltiešu, Lēdurgas muižas īpašnieku Elzes un Rūdolfa fon Kampenhauzenu atmiņas attēlo dzīvi Vidzemē no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 30. gadiem, kā arī vācbaltiešu izceļošanu un likteņus līdz 20. gs. 40. gadu beigām. Grāmata ietver daudzu Vidzemes muižu un vietu aprakstus, dzīvi muižās un pilsētās, stāstījumus ne tikai par muižniekiem, bet arī par ārstiem, mācītājiem, muižu pārvaldniekiem, juristiem, zemniekiem, amatniekiem, Tērbatas Universitātes studentiem un viņu profesionālo darbību Vidzemē. Sīki raksturota saimniekošana lauku īpašumos, inteliģences darbība pilsētā, tēlota arī kultūras notikumu daudzveidība, teātri, koncerti, mūziķi. Šīs atmiņas ļauj iepazīt daudzas tālaika Vidzemes personības, tradīcijas, audzināšanu, izglītību, sadzīves normas, sadzīvi un jau zudušās vēstures un kultūras liecības.
RĪGA MANA, RĪGA TAVA. Patiesi stāsti. Gunta Celma
Grāmatas autore Gunta Celma pēc profesijas ir māksliniece, pēc aicinājuma - cilvēks, kurš apkārtējā vidē saskata visu skaisto. Savā otrajā grāmatā viņa dziļi ieskatās dzimtās pilsētas Rīgas notiekošajās norisēs un tur dzīvojošajos ļaudīs. Tie ir patiesi stāsti par pilsētu, tās seno un neseno vēsturi, kas ir nozīmīga ne tikai pašiem rīdziniekiem, bet arī citiem, kuri piedalījušies Rīgas veidošanā.
MEŽOTNES ZEMES LIELUPES KRASTOS. Edgars Strazdiņš
Izpētes darbs par Lielupes labo krastu ir turpinājums autora pirmajai grāmatai Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Vēsturiskais Mežotnes pagasts pletās abpus Lielupei: kreisajā pusē bija Mežotnes baznīca, kultūras dzīves epicentrs ar Viesturkalnu un Ozoldārza brīvdabas estrādi, Grāvendāles pamatskola un pienotava, spēcīgas vecsaimniecības, bet labajā krastā atradās pagasta adrministratīvais centrs - pagastmāja, doktorāts, nespējnieku nams, pasts, telefona centrāle un pamatskola. Pirmās brīvvalsts laikā Mežotne tika izvēlēta par lauksaimniecības izglītības un zinātnes citadeli, lauksaimniecības vidusskola kļuva par nacionālāko un patriotiskāko mācību iestādi valstī, Mežotnē darbojās ķieģeļu un kaļķu ražotne. No šī Lielupes krasta ir nākušas daudzas radošās personības: rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki. Mežotnes nedalāmību nodrošināja pārceltuves un tiltiņi.
Grāmata Mežotnes zemes Lielupes krastos ir pētījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un veltījums visiem mežotniekiem, īpaši tiem, kuru likteņi ir savijušies abos upes krastos.
Edgars Strazdiņš ir grāvendālietis un mežotnieks piecās paaudzēs. Autora aizraušanās jau kopš skolas laikiem ir dzimtā novada pētniecība, vēstures izzināšana un cilvēku likteņstāsti.